KNAB DARBS
Nedēļa sākās ar ziņu, ka KNAB aizturējis Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu. Kriminālprocess sākts par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas pērn organizētu iepirkumu. Kriminālprocesā figurē 10 cilvēki. Bērziņa atzīst, ka jūtas skumji, ka “esmu iejaukta šādā procesā, lai gan vienmēr esmu strādājusi pēc labākās sirdsapziņas.” Viņa jau iepriekš paziņoja, ka uz otru termiņu amatā nekandidēs, bet tagad Saeimai būs jālemj par viņas atstatīšanu no amata, jo to lūdz KNAB. Iekšējās drošības birojs sācis kriminālprocesu par iespējamu diensta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistra iepirkumos. Pārvalde līgumus slēgusi vienīgi ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “SOAAR”, kurš ilgstoši bija vienīgais informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, par kuras iepirkumu sākts iepriekš minētais process.
Foto: Ilona Kravčenoka
NEDĒĻAS CENZŪRA
Mākslas cenzūra Daugavpilī? Marka Rotko mākslas centram pēc Daugavpils pašvaldības spiediena no ekspozīcijas nācās izņemt trīs šoruden atklātas izstādes darbus. Igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde raisījusi asas diskusijas, saņemtas arī sūdzības mākslas centrā un pilsētas domē. Tikmēr neizpratni un sašutumu par Daugavpils domes rīcību paudušas vairākas ministrijas, Tiesībsarga birojs un mākslas jomas pārstāvji. Dome cenzūru savā darbībā nesaskata.
ATBALSTS MINISTRIJAI
Turpmāk būs par vienu ministra portfeli vairāk. Saeima ceturtdien, 1. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un ministru biedru amatu ieviešanu vairākās ministrijās. Grozījumu pieņemšana Saeimā noritēja ar domstarpībām, opozīcijai pārmetot, ka netiek ievērots Saeimas kārtības rullis un izskatīšanai tiek virzīti grozījumi, kurus iepriekš noraidīja Saeimas Juridiskā komisija. Gaidāms, ka šis jautājums nonāks uz Satversmes tiesas galda.
CITAS ZIŅAS
Latvijas iekšzemes kopprodukts gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn samazinājies par 0,6%. Arī apstrādes rūpniecības nozarē samazinājums ir par 1,6%. Vairākus ceturkšņus pēc kārtas samazinājumu rāda būvniecības nozare.
Plašu rezonansi un diskusijas sociālajos medijos izsaucis Dziesmu un deju svētku padomes lemtais – arī turpmāk Saeimas deputātiem un ministriem saglabāt privilēģiju rezervēt biļetes uz nākamgad gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Tas pēc būtības nozīmē garantētu vietu arī visos pieprasītākajos pasākumos. Pašā padomē gan viedokļi šajā jautājumā atšķīrās, tikai ar vienas balss pārsvaru nosliecoties par labu tam. Savukārt aptaujātie deputāti bija vienisprātis, ka viņiem šādu privilēģiju nevajag.
Valsts kontrole revīzijā pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidotajās pašvaldībās konstatējusi trūkumus cilvēkresursu vadībā. Tas liecina, ka vietvarām būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei. Revīzijā atklāta arī likumam neatbilstoša piemaksu un atlaišanas pabalstu izmaksa.
Valsts policija sākusi dienesta pārbaudi par traģiskajām medībām Ropažu novada Stopiņu pagastā, tajās piedalījās policijas ģenerālis Juris Šulte, kurš trešdien paiņoja par došanos izdienas pensijā. Izmeklēšanā pārbaudīs, vai policistu darbs notikuma vietā bijis pietiekami profesionāls.
Policija pabeigusi izmeklēšanu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavībā, lūdzot prokuratūrai uzrādīt apsūdzības četriem cilvēkiem: uzņēmējiem Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko, Arkādijam Judinam un kādam Krievijas pilsonim. Bunku nošāva 2018.gada maijā Rīgā.
Senāta Krimināllietu departaments piektdien atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un viņa biroja vadītāja atzīti par vainīgiem apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu. Līdz ar sprieduma stāšanos spēkā Truksnis zaudē domes deputāta mandātu.
Pēc Krievijas armijas pirmajām neveiksmēm februārī sāktajā pilna mēroga karā pret Ukrainu Krievijas amatpersonas spriedušas par varbūtību, ka prezidents Vladimirs Putins varētu pielietot kodolieročus. Tā raksta ASV žurnāls "Newsweek".
Krievija nemācās no iepriekš pieļautajām kļūdām, tāpēc turpina ciest lielus zaudējumus Ukrainā. Par to ir pārliecināti ārvalstu militārie analītiķi, kuri uzskata, ka arī Krievijas triecieni pa Ukrainas kritisko infrastruktūru nav nesuši gaidīto rezultātu. Neapmierinātība ar Krievijas spēku darbību pieaug arī pašā Krievijas armijā, kur saņemtas pirmās prasības izmeklēt necilvēcīgu attieksmi pret karavīriem, kas nosūtīti uz Ukrainu.
Vilku uzbrukumos šogad cietuši vismaz divreiz vairāk mājlopu nekā pērn - ap 500. Mājlopu saimnieki prasa valstij postījumus kompensēt vai arī palielināt vilku nomedīšanas apjomu. Atbildīgā ministrija un dienests gatavi piekāpties vien daļēji.
Latvijā ir otrs augstākais saslimstības rādītājs ar HIV Eiropā. Pērn Latvijā reģistrēti vairāk nekā 200 jauni HIV gadījumi.
1. decembrī miris pazīstamais dziesminieks Haralds Sīmanis (1951–2022), par to vietnē "Facebook" vēsta Austras biedrība un mūziķis Andris Grunte, ar kuru Sīmanis bieži muzicēja kopā.